Par

Ja vien tu neesi ofisa hipsters, tad tu diez vai māki pat izmantot faksa mašīnu. Taču vecākie no mums atceras faksa mašīnas kā glābējus no divnedēļu svīšanas, kad jāsagaida svarīgi darba dokumenti, kā arī cerībām, ka pastā tos kaut kur nepapisīs. Vēl pirms kādiem divdesmit gadiem fakss bija viskrutākā lieta pasaulē; tad parādījās e-pasts.

Ap 1840. gadu. Tas gan nozīmē, ka fakss, kurš izmanto telefona līnijas datu pārraidēm, tika izgudrots kādus 30 gadus pirms telefona, taču, lūdzu, turpini lasīt, jo neviena cita mums nav. 😦

Jebkurā gadījumā, kad Latvijā Latgales zemnieki vēl bija oficiāli piesaistīti kādam muižkungam, Skotijā tika izgudrots pirmais fakss. Vaininieks bija kāds Aleksandrs Bēns, kurš, starp citu, gan izgudroja pirmo elektrisko pulksteni, gan sāka izmantot elektriskus laikrāžus vilcienu dzinējiem. Un tad, kad viņš iedomājās — paga!, tā telegrāfa līnija, kas pārraida Morzes kodu, taču var pārraidīt arī bildes, — viņu neviens neapturēja, jo apturēt skotu ar ideju vienkārši nav iespējams.

Viņš ātri vien pārveidoja savu elektrisko pulksteņu detaļas par telegrāfam pieslēgtu skeneri, un, neticēsiet, tas darbojās. Tas izskatījās aptuveni šādi:

Un tas beidzās ar to, ka 19. gadsimta beigās šo ierīci pat izmantoja lielākie laikraksti. Protams, ka viena bilde šādi sūtījās ap pusstundu, taču tas bija nedaudz ātrāk, nekā kuģis vai kariete.

Komentēt